Jonizēts ūdens – kas tas ir?

Kas ir jonizēts ūdens un ar ko tas atšķiras no citiem ūdens veidiem?

Jonizētu ūdeni iegūst speciālās ierīcēs – ūdens jonizatoros, izlaižot caur ūdeni elektrisko līdzstrāvu. Šādu procesu sauc par ūdens elektrolīzi. Pie kam ūdens molekulas sadalās ūdeņraža jonos (H+) un hidroksila (OH-), bet ūdenī izšķīdušie sāļi – pozitīvos metālu jonos (kalcija, magnija, kālija, nātrija) un negatīvos hlora, sēra, fosfora u.c. jonos.

Pie katoda pievelkas sārmu metālu, kalcija, nātrija un hidroksila (OH-) joni. Tas ir – jonizēts sārmains („dzīvais”) ūdens. Pie anoda sakrājas skābju – hlora, fosfora, sēra un ūdeņraža joni. Tas ir – jonizēts skābais („nedzīvais”) ūdens. Galvenie skābā un sārmainā ūdens parametri – ORP un ūdeņraža rādītājs pH stipri atšķiras, tāpēc uz organismu šāds ūdens iedarbojas dažādi.

Jonizēta ūdens parametri ORP un pH.

Katram šķidrumam ir pozitīvais vai negatīvais lādiņš (potenciāls) – oksidēšanās-reducēšanās potenciāls (ORP). Ja šis potenciāls ir negatīvs, tātad, šķidrumā ir elektronu pārpalikums un tas ir elektronu donors. Elektroni – tā ir kustība, bet kustība – ir dzīvība. Tātad, jo negatīvāks ūdens ORP, jo vairāk tajā brīvo elektronu, jo tas ir „dzīvāks”. Pie pozitīvā lādiņa elektronu trūkst, tādēļ tāds šķidrums cenšas iegūt, piesaistīt iztrūkstošos elektronus.

pH rādītājs norāda cik ūdeņraža jonu (H+) ir šķidrumā. Tā rādītājs svārstās no 0 līdz 14 vienībām. Neitrālam ūdenim pH līmenis ir 7, tas nozīmē, ka ūdeņraža jonu un hidroksila jonu daudzums tajā ir vienāds.

Ja pārsvarā ir hidroksila sārmu joni, tad pH mainās no 7 līdz 14. Jo to skaits ir lielāks, jo šķidrums sārmaināks. Pie rādītāja samazināšanās no 7 līdz 0, šķidrums kļūst skābāks, t.i. tajā pārsvarā ir ūdeņraža joni.

Jonizēts sārmains un skābs ūdens

Sārmains ūdens (katolīts) (Ph=10-12; ORP (oksidēšanās-reducēšanās potenciāls=-150-200 mV) – mīksts ūdens, bez smaržas, pēc garšas atgādina lietus ūdeni.

Tas ir dabīgs stimulators. Atdzīvina organismu, uzlabo labsajūtu, veicina šūnu atjaunošanos, pakāpeniski normalizē pazeminātu asinsspiedienu, ārstē dažādas brūces, kuņģa čūlu, divpadsmitpirkstu zarnu čūlu, regulē kalcija daudzumu asinīs. Palīdz ārstēt priekšdziedzera adenomu. Nosēdumi ūdenī pēc jonizācijas liecina par tā kvalitāti.

Šāds ūdens veicina augu augšanu, sēklu dīgšanu, uzlabo augu ziedēšanu, atdzīvina novītušus ziedus, dārzeņus un tml.

Skābs ūdens (anolīts) (Ph=2,5-5; ORP (oksidēšanās-reducēšanās potenciāls=+180+150 mV) – pēc garšas skābs ūdens ar raksturīgu skābes smaržu un vāju hlora smaržu.

Tas ir dabīgs baktericīds. Palēlina bioloģiskos procesus, pazemina asinsspiedienu, nomierina nervus, uzlabo miegu, pakāpeniski šķīdina zobakmeni, ātri ārstē iesnas, caureju u.c. Organisms bagātinās ar vajadzīgajiem pozitīvajiem ūdeņraža joniem. Skābais ūdens ir teicams dezinfekcijas līdzeklis. Šāds ūdens iznīcina sīkus kaitēkļus, mikrobus, baktērijas, sēnītes. Labi dezinficē augsni, taru, svaigus dārzeņus, augļus un tml.

Pārmaiņus lietojot sārmaino (“dzīvo”) un skābo (“nedzīvo”) ūdeni, ārstē gripu, alerģiju, angīnu, hemoroīdus un citas slimības.

Jonizētu ūdeni nepieciešams glabāt slēgtos traukos, pasargājot no tiešiem saules stariem. Nav ieteicams to glabāt ledusskapī. Savas īpašības sārmu ūdens saglabā līdz 36 stundām, skābais ūdens – līdz 7 dienām.

Aktivizēta ūdens īpašības nosaka divi rādītāji: oksidēšanās-reducēšanās potenciāls (ORP) un ūdeņraža rādītājs– pH.

ORP nosaka ar pozitīvu vai negatīvu elektrisko lādiņu (mV), ar kuru tiek uzlādēts aktivizētais ūdens (anolīts+, katolīts-)

Parametri pH var mainīties robežās no 0 līdz 14 vienībām. Dzeramais ūdens ir neitrāls, tā pH ir apmēram 7. pH rādītājs sārmainam ūdenim ir no 8 līdz 11 vienībām (jo lielāks skaitlis, jo sārmaināks ūdens un lielāks tās negatīvais ORP), bet skābam ūdenim – no 6 līdz 2,4 vienībām (jo mazāks skaitlis, jo skābāks ūdens un lielāks tā pozitīvais ORP).